| Velopiezīmes |
Jun. 11th, 2011|08:02 pm |
Atstāju ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) perkons pārdomās, kurp tieši mīties, apsegloju bērīti, procesā pačortodamies par to, ka vajadzēja jau nu nomazgāt pēc iepriekšējās salīšanas. Nē nu bet piekritīsiet, biedri, tas ir mazliet absurdi, tev pusstundu lej virsū ūdeni, bet beigās tu esi viss dubļos un netīrs, labi, nav svarīgi. Vārdsakot, apsegloju bērīti un izbraucu bišķīt pavizināties.
65 km, ja gribam būt precīzi.
Nu a ko darīt, ka nevar apstāties, šī posta ietvaros es gribētu atzīties mīlestībā veloceliņam A2, nu vismaz tam posmam, kurā šams vēl nav pārvērties par 3 pirkstus platu taciņu pašā upes malā. Jā, nākamreiz es precēšos ar veloceliņu A2, nu tad, kad beidzot atļaus visiem ar visiem sarakstīties. (Atgādiniet, par šito brīnišķīgs rakstiņš bija, bet tagad nav pa rokai.)
Jā, anyway, arī tas nav svarīgi. Minos es, tātad, viss tāds mundrs un sārtvaidzīgs, un tur piepeši O_O - pretī nāk sievišķi. Desmitiem. Simtiem. Visas vienādās maiciņās, rozā tādās, un virsū rakstīts "es eju". Nē, srsly, nu es redzu, ka tu ej, es redzu, ka jūs visas ejat, nē, bet katrai, KATRAI uz maikas virsū rakstīts, ka viņa iet. Praids, vārdsakot, kaut kāds, man acis uz kātiņiem, varētu jau priecāties par šādu idilli, ka visriņķī simtiem sievišķu rozā maiciņās, bet ne tā, ka viņas iet, bet man kaut kā starp viņām visām jālavierē. A viņas iet. Petra iet. Milota iet. Hana iet, Hanai rokā ir rozā baloniņš, uz kura arī rakstīts "es eju". Hedvika arī iet, viņa vīriņu savu, Tomāšu līdzi paņēmusi. Tam pelēks krekliņš, uzminiet nu, kas virsū rakstīts.
Un tā viņas nāca un nāca, kā mošķi tower defence žanra spēlēs, visas krastmalas garumā, līdz pat Višehradai.
Zini, lietotāj, kur viņas gāja? Viņas gāja, lasi uzmanīgi, pret krūts vēzi. Es atkārtošu vēlreiz, viņas gāja pret krūts vēzi. Oligarhu bēres piepeši sāk likties ļoti, ļoti, ĻOTI racionāls un loģisks pasākums.
Kad braucu mājās, viņas nāca atpakaļ. Acīmredzot jau uzvarēja. |
|