O, jā! ;) Saprotu. Atceros, cik es biju "dzīvīga", kad aiz bezmiega naktī noskatījos japāņu "lāstu". Protams, nebiju par to filmu līdz tam brīdim neko dzirdējusi. Citādi diez vai skatītos. Mūvija sākums - 3.00 naktī. Dzīvoklī neviena nav. Rudens. Ar visu vēju & tā radītajiem trokšņiem. Neteikšu, cik reizes es skatījos pār vienu, otru plecu, zem segas un tamlīdzīgām štellēm. Pat uzsmēķēt bija bail. Kad sagaidīju rītu, nosolījos, ka tāds filmas tik vēlā nakts stundā + esot vienai mājās, vairs neskatīšos.

(Reply to this) (Parent)