Par iespējamo un ticamo |
[Apr. 23rd, 2008|10:21 pm] |
|
|
|
Comments: |
ai nu tas tak nekas sevišķs, ne. Man liekas, kaut kas šāds gadās katram, jo latvieši ir nadzīgi viens otram uzskriet gan ledājos, gan tuksnešos.
Nez, pēdējais atgadījums bija vēl viencipara skaitļu vecumā, kad Ermitāžā satikām manu klavierskolotāju. Man līdz šim šķita, ka iespējamība ir mīnusos, jo īpaši ārpus eiliēnu spietošanas vietām.
ir ir, visādas kuriōzas tikšanās bijušas.. kur tik ne. Vispār, neatceros pēc kāda notikuma, nospriedu, ka nav droši staigāt pa ielām nekurienē un skaļi komentēt redzamo latviski - noteikti atrodas kāds, kas pienāk klāt un saka: 'Jā, es arī tā domāju' :)
Hehe, nu vecrīgā tūristam uzrauties — par to es kreņķi neķeru un brīnos, kā vēl nav izdevies. Bet tak ne jau vietējam trimdiniekam kaut kādā Žižkovas maršrutā ;)
nu visur varbūt nē, es joprojām neesmu atradusi nevienu latvieti, kas būtu bijis Surinamā pēdējo 10 gadu laikā un man varētu pastāstīt latviski, kā dabūt turienes vīzu (nemaz nerunājot par to, ka 80% aptaujāto sākumā domā, ka S. ir Āfrikas valsts). | |