Nu ko, blogosfēra, negaidījāt?

He, nepagāja ne nedēļa un jaunajā miteklī beidzot sāk birt pirmie biti un baiti starptautiskā tīmekļa, kas sagādā neaprakstāmu prieku. (Pag' sekundīti, ieliešu sev kādu malciņu Becherovkas no laimes)

Vārdsakot — lūk ko gribēju teikt. Nepinieties ar Telekomu. Nevienā valstī. Pat ja tas maskējas zem viltīga nosaukuma, kā piemēram Česka Telekom te ir izpildījis Mirakli un pārtapis par O₂. Trickery, trickery, trickery!

Viss sākās, kad es pirmdien devos parakstīt papīru par internāta ievilkšanu. Šajā procesā notika neliela kļūme adresēs (te tāda interesanta māju numerācija — numurs un čeksumma, citreiz pastāstīšu), ko es detektēju tikai nākamajā dienā. Un kad ierados veikt nepieciešamās izmaiņas, jaukais meitiets, kas mani apkalpoja, bija nomainījies pret Duru. Kura ļoti nepamatoti apgalvoja, ka runā angliski. Dura pavadīja, nepārspīlējot, tuvu stundai, lai uztaisītu jaunu līgumu, un pašās beigās, pie svinīgās parakstīšanas atkārtotās ceremonijas, es pamanīju, ka adrese tik un tā ir tā pati nepareizā.

Dura solījās adresi nomainīt patstāvīgi. Ticība gan tam bija maza un tas izrādījās pamatoti, jo vadu ievilcējs ieradās pavisam citur.

Lai vai kā, ceturtdien vadi bija savilkti. Un izrādās, ka parastam ierindas montierim netiek uzticēta tāda ekstra kā DSL modems. Šis brīnumainais agregāts man ir jāiegādājas par 1 kronu (2.5 sant.) un tiek piegādāts pa pastu. Tā nu līdz otrdienai organizācija pacietīgi gaidīja paciņu, kas neticamā kārtā nonāca pareizajā adresē un pareizajās rokās.

Bet nestrādāja.

Pilsoņi tehsupportā raustīja plecus un solījās, ka man atzvanīšot kāds cits, vēl krutāks tehsupports. Tas, protams, tā arī nenotika, taču lai vai kā, piepeši atskanēja sirdi sildošā skaņa, kas vēsta par jauna maila iekrišanu pastkastē. Un tagad situācija ir stabilizējusies, gaidiet apdeitus.