Pamodos reti sūdīgā garastāvoklī,tas būtu normāli,ja tā būtu bieži,taču dienas,kad tik izteikti slikta noskaņa,manā pusē nav pārāk biežas. Laikam slikts sapnis bija,jo pamostoties seja bija slapja. Neesmu jūtīga,neirotiska esmu,jo vēl tagad uz raudienu velk,bet nav taču nopietna iemesla,visi tak veseli un dzīvi,bet nelabvēļus nevajag ņemt pie sirds. Taču sirds jau nesaprot to,ko saprot prāts, tādējādi rodas iekšējas pretrunas un nesaprašanās. Es nemaz varbūt nebūtu savam disbalansam pievērsusi uzmanību,taču kaķis man šorīt pievērsa uzmanību vairāk nekā citus rītus,un tas vienmēr liek aizdomāties,kas ar mani notiek vai arī nenotiek...