bijām uz "Jēkabs, Mimmī un runājošie suņi" pirmizrādi, un jutos tik kruta, sēžot Pilsēta cilvēkiem flangā, mēs aizņēmām kādu pus rindu, mēs bijām atbraukuši ar riteņiem, mums klēpjos bija pa 1-2 bērniem katram, zem krēsliem lielas mugursomas, kam piesietas ķiveres, un mēs skatījāmies filmu par cilvēcīgu pilsētu - mūsējo

Suņu lāsts. "Oskarā" apmetās pāris ar 2 trīceklīšiem, kas visu laiku rej, aprej un rūc uz bērniem

tikko biju situācijā, kad tukšā pludmalē uzbrūk no ķēdes norāvies suns. pacēlusi mazāko, piespiedusi vecākajam seju pie vēdera, raidīdama viņu mājās un kliegdama pēc palīdzības, lēnām virzījos uz mājām, līdz atskrēja Ingmārs ar lielu vāli.