Pati doma "šīs struktūras" nojaukt ir pašnāvnieciska kaitniecība, jo bez tām tu sasien sev rokas un kļūsti par vergu visu apkārtējo iegribām; nojaukt "tās struktūras" nozīmē preemptīvi padoties un paziņot ka tu visiem nākotnes ultimātiem piekāpsies - kas savukārt ļoti motivē visus pārējos gan saglabāt varas iespējas, gan tās pielietot, jo pret tādiem kaimiņiem varmācība kļūst viegla, ienesīga un pievilcīga.

Es saprotu šo cilvēcīgo vēlmi, bet no mana viedokļa "karš pret šīm struktūrām" ir labs tad, ja ir reāla cerība tās sagraut *visur*, bet tad ja tas ir tikai lokāli, tad tas ir ļauns, jo reāli izčakarē tieši tos, kas šīs vērtības pieņems un tad cietīs no pārējās pasaules.

Es nedomāju, ka ir iespējams manas dzīves laikā pasaulē likvidēt uzskatu "ka otrs tev var piederēt, ka tu esi tiesīgs otru pakļaut" (daudz nebrīnītos arī ja izrādītos ka to varētu izdarīt tikai ar gēnu inženieriju mainot homo sapiens smadzeņu darbību), un kamēr tas nav noticis, ir bezatbildīgi naivi pieņemt, ka citi tev apkārt nemēģinās tevi pakļaut.