tad tie, kurus es necienu ir pelnījuši izmiršanu? ir nu gan zvēru dārzs - a es esmu subjektīva un nepilnīga būtne, nav nekādas garantijas, ka es cienu tos, kuri ir cieņas vērti -

enīhow, man liekas, pārāk daudz darba un lēmumu nogurušām smadzenēm, ja katrā gadījumā jāizspriež atsevišķi, ka šitas vecais tantuks vai mazais bērns ir pelnījuši manu cieņu, bet šitas ne. vienkāršāk, ātrāk un ērtāk ir pieņemt, ka visi ir. galva paliek vērtīgākām un ineteresantākām nodarbēm.