Nu tas jau ir labs iemesls, ka viņš iemācās gulēt vienmērīgā miegā, nevis katru reizi, kad uzraujas augšā, meklē pupu. Arī mammai vieglāk. Bet kamēr viņš raud un prasa ar izmisumu, tikmēr tie benefiti šķiet mazāk vērti, nekā viņa nomierināšana. Vismaz man tā bija. Kad jau raudāja drīzāk tā činkstīgi un pieprasoši, tad noturējos un sāka gulēt līdz rītam.