es nezinu, es esmu pieradusi, man patīk, man patīk visa šitā eklektika un buržuāzija, miegainība un turki un imigranti un mošejas, man patīk mans guļamrajons, tik tuvu centram, bet tik zaļš un mietpilsonisks, man patīk mana māja ar lielo dārzu, man patīk tālā satiksmes skaņa un pat pāri lidojošās lidmašīnas man patīk. man patīk milzīgā drošība (subj., protams), mana labklājība un lielā mērā arī pieaugšana un brīvība saistās ar šo valsti, ar šo pilsētu.

jā, man reizēm pietrūkst valodas un draugu un meža un jūras un tīru ūdeņu un tuvāko kaimiņu trīs kilometru attālumā un zvaigžņu, kuras aiz uguņiem nekad neredz. tas ir redz, bet ļoti dažas.