@ tālsatiksmes autobuss. Simo apvēmās, man pilns klēpis, pats viscaur. viņu pārģerbu, pati novilku svārkus un zeķbikses, uzvilku plašķi, savemto iesēju maisā, Rojas pieturā nopirku zeķbikses, braucam tālāk, viegli smirdēdami.

un skriešus uz jūru

lasu vectēvam priekšā recepti

Eižens šodien autobusā pirmo reizi mūžā redzēja miesas krāsas zeķubikses, kad es pēdējā rindā, tikusi vaļā no savemtā apģērba, mēģināju tajās ietūcīties, ar otru roku balansējot niķīgo Simonu uz pretējā krēsla. kādas nu vienīgās Rojas kioskā bija - tādas riktīgi nedabīgi krēmīgas, vairāk pēc nestaipīga neilona, nevis kaprona. ar blāvu likru kā reņģei. viņš skatījās kā uz pilnīgu ārprātu un teica: "bet tu taču velc zeķes, kuru nav. tāpat neizskatās, ka tu būtu kaut ko uzvilkusi. tas ir kā kamuflāž!"