šodien bijām norunājuši izņemt Eiženu piecos, bet es 12os jau biju pēc viņa sailgojusies, un nolēmu neievērot nekādus principus. Ieviņķelēju Simonu kombinezonā, iesēdināju ratos un stūmos pie pirmdzimtā, kurš priecīgs figurēja pa dārziņu ar papīra piecinieku galvā, jo viņam ir 5 gadi.
Simons šodien atkal izrādīja neapmierinātību ar ratiem. Tikko kā iebraucām Lielajos kapos, tā sāka raudāt. Man uznāca tāds izmisums, ka ierakstīju grupas čatā "bļaģ, nogaliniet mani, viņš atkal pīkst", bet izgājām cauri, iznācām uz saulainās Indrānu ielas un viņš atkal apskaidrojās - pat pasmaidīja. Pa ceļam iegājām "Degunradzītī" pēc dienas piedāvājuma: kartupeļi, cūkgaļas stroganovs un kāpostu salāti. Līdzņemšanai. Un mājās pa visiem trim ar lielu apetīti aprijām.

"Latvijā bērnus uzskata par zemākas klases patērētājiem - radījumiem, ar kuriem var eksperimentēt"

aizvēru šķirkļus "džudo klubs", "balets bērniem", "ratiņi ss.lv"

Simons kopš šodienas lalina daudzveidīgas zilbes bababa, vehvehveh un ļē. vakarā nevis vienkārši činkstēja, bet dusmojās tādā kā tīri vai somugru valodā.