Es pieņemu, ka tas individuāli atkarīgs.
Es piemēram jūtos degradējusies, jo nespēju vairs relatīvi normāli pļāpāt un daudzas lietas tiešām ir jāatceļ, jo nav kur atstāt bērnu. Līdzi ņemt vai nu nevar vai negribu, jo esot blakus bērnam viņa paņem 100% manu uzmanību. Un tad kāda jēga iet "atpūsties" vai darīšanās ja vienīgais ko no tā gūšu būs dekorāciju maiņa?

Ir mammas kam tas netraucē. Tu jau maziņu viņu nesi uz vēstniecības pasākumiem un tagad bieži ejiet ārā. Es šausminos par jaundzimušajiem lielveikalos.

Tas nav ne labi ne slikti, vienkārši katram ir sava komforta zona un veidi kā to panākt.