man ir gadījies divreiz vai trīsreiz izdzēsties no šejienes, nepieglabājot neko. nevarētu teikt, ka tagad es par to esmu sajūsmā. jo man ir visai īsa dīvaina atmiņa. un nezinot, no kurienes es nāku, man bieži aizmirstas uz kurieni es eju. tas, ko tikko uzrakstīju man lika padomāt, vai esmu bijis patiess toreiz. izfunktierēju, ka tas nav svarīgi, es tāpat to visu labprāt pārlasītu. un vispār, es arī pārdzīvoju ļoti. man ir mainīgs karastāvoklis galvā.
un, jā, tādi pieraksti ir kā shortcuts to memory clouds. kaut vai tas būtu tikai viens teikums - pārlasot ko tādu, neironi galvā sāk sprēgāt kā brīnumsvecītes.