Es iespējams zinu, ko tu domā. Centies, lai būtu vislabāk, bet tas otrs visam uzķēzī. Un tad dusmas konfliktē ar dabisko vēlmi būt pazemīgam. Tas kopā rada ambivalentu nerealitātes sajūtu, tik ļoti netaisnu, ka gribas izbeigt, vai bēgt.

Būt pāri.
Būt ar citiem, līdzīgiem.
Būt novērtētam.
Būt atkal vajadzīgam, par to necīnoties.
Būt laimīgam pašam ar sevi.

Vai tā?