Tā ir, tā ir - tad kad ir skumji, tad pasaule pekšņi pārvēršas un atklāj savu skaistumu negaiditos veidos. Nkad neaizmirsīšu noskaņu vakārā gandrīz pirms gada, bija tik skumji, skumji un smeldzīgi - līdz laika ritums pats no sevis izmainījās un pasaule kļuva nežēlīgi skaista, sāpes nemazinājās, bet tam bakus caur tā dvēsele spēja atvērt acis un ieraudzit mirkļa skaistumu, ieelpot to un turpināt dzīvot.