Nesen viena mana draudzene teica apm tā : "kadreiz  es domāju ka man būs tāds vīrietis kurš mani dievinas, nesas uz rokam un apdavinās.  sen jau sapratu ka tās ir muļķibas un pati skrienu pakaļ dzekam, kurs manā kādreizējā uztverē to nebūtu pelnījis un esmu to pieņēmusi. mes pašas neesam ideālas tāpēc neko tādu prasīt nevaram arī no viņiem."

tas man lika aizdomaties, jo vakar Ieviņas mamma teica "viņi izturēsies pret jums tieši tik labi cik pašas ļaujat"

...es laikam tomēr samierināšos, palikt vienai vnk bail...

un galu galā tā īstā dzīve jau ir ta ko dzīvojam pašas nevis to ko rāda filmās.un laiks neizbegami iet uzpriekšu....