Nošu burtnīca

Mīlestība joprojām spēj nogalināt. Nu vismaz Krievijā un filmās var. Filma Измена ir par ģimeni, par krāpšanu un par mīlestību, plus tam visam pāri persistents misticims, jo režisors taču vecais Rubeņa čomaks Kirils Serebreņikovs. Man parasti liekas, ka tajās labajās krievu filmās aktieri in general spēlē daudz labāk nekā Holivudas filmās, kur parasti ir viens vai divi labi aktieri filmā, bet pārējie pielasīti droši vien pēc pazīšanās. Arī šeit priecē aktieru darbs. Te savu artavu devuši arī pašmāju stāri Guna Zariņa un Artūrs Skrastiņš. Intereseanti, ka uzaicināti šie divi un nevis kāds no "Mirušajās dvēselēs" vai "Voicekā" spēlējušajiem nacteātra aktieriem, ar ko Kirilam varētu būt ciešāka pazīšanās. Bet te nav Holivuda.

Ja runājam par mūziku, tad varu atklāt, ka pēdējā laikā esmu aizrāvies ar Krievijas post-punk scēnu.
Kādreiz domāju, ka Krievijā eksistē tikai popmūzika, ko spēlē Jaunajā Vilnī, bet nu esmu atklājis tādas grupas kā Motorama, Human Tetris un Brandenburg.

Tā krievu arthaus filma "4" ir kaut kāds pilnīgākais vājprāts. Vakar skatījos pirms gulētiešanas un šorīt pamodos, jo rādījās sapņos tie kautķermeņi un tās lelles. Fui!

Vakar pēcpusdienā, kad rindas jau bij' pazudušas, apmeklēju “Baltijas grāmatu svētkus”.
Grāmatu maiņas punktā iemainīju Čehova rakstu 2. grāmatu un Sartra “Vārdi” (abas krievu valodā).
Kāds kungs pārsteigti pajautāja, vai tad arī mana paaudze vēl lasa krievu valodā.

Šodien atskārtu vēl vienu iespējamo iemeslu, kāpēc tā valoda tik ļoti simpatizē.
Krievu valodā vārdiem работа un раб ir viena sakne, tātad viena izcelšanās. Neesmu eksperts, lai pateiktu, kurš no kura atvasināts, bet radniecība acīmredzama.
A bet latviešiem vergošana un darbs ir pavisam nesaistīti lielumi.
Latvieši mīl darbu.

– Володя, вы умеете заводить граммофон?
– Умею, Софья Евгеньевна.
– Заведите, пожалуйста, первое попавшееся, чтобы мне самой себя не слышать.

Марина Цветаева "Повесть о Сонечке"