Nošu burtnīca - es pārtieku no pārtikas piedevām, virsraksts garajam stāstam vai ievadam

Tikai otrā prakses nedēļa un jau no apmācāmā esmu kļuvis par mācītāju. Šodien ierādīju priekšniekiem pāris noderīgas Internet Explorer fīčas. (Pats gan ikdienā izmantoju Google Chrome.)
Priekšnieks bija ļoti priecīgs un, kā pateicības žestu, uzdāvināja man ābolu.
Jāatzīst, tik svarīgs nebiju juties kopš trešās klases, kad mana, ar reliģisko fanātismu apsēstā, angļu valodas skolotāja aicināja visu klasi vienoties kopīgā lūgšanā manas dvēseles glābšanai. (Es tobrīd atrados klasē.)
Vairs gan nespēju atsaukt atmiņā, kas tieši bija tā sajūsminājis manu un solabiedra nenobriedušo prātu un lika mums nekontrolēti ņirgt visas stundas garumā, bet skolotāja bija pārliecināta, ka tas ir ļaunais gars.

Mana angļu valodas skolotāja ir tāds cilvēks, par kuru saka - par viņu varētu grāmatu sarakstīt. Jāsāk laikam būtu ar to, kā skolotāja mums, trešklasniekiem, detalizēti atstāstīja savu kādreiz piedzīvoto izvarošanas mēģinājumu.
Par laimi skolotāja izglābās. (Ne bez Jēzus palīdzības)