Nošu burtnīca

Lai arī šodien piederu to pretenciozo hipsteru kārtai, kas lepojas ar savu tv neskatīšanos un uzskata, ka "televizors izdzēš mūsu gaišos prātus", godīgi jāatzīst, ka arī man bērnībā televizors aizvietoja aizņemtos vecākus. Tas ne tikai iemācīja man krievu valodu, bet sniedza atbildes uz gandrīz visiem tiem jautājumiem, kādi vien var rasties bērnam augot.
Bet vēl pavisam nesen, mēnesi vai divus atpakaļ, sanāca tvnetā noskatīties asa sižeta raidījumu "Degpunktā", kur bija sižets par kādu ģimeni, kas dzīvoja blakus ostai un sūdzējās, ka baļķu krāvēji caurām naktīm krauj kuģos baļķus un troksnis ir tāds, ka nevar gulēt. Un tante to situāciju raksturoja īsi un kodolīgi ar vārdiem: "Mēs jau nedzīvojam, mēs ciešam...".
Tajā brīdī es sapratu, ka arī šodien televīzijā var dzirdēt tīru patiesību. Patiesību, ne tikai par "ostas tanti", bet mums visiem...

Neatkarīgi no tā, cik drēbju tev bija iepriekšējā vasarā, pavasarī atveros skapi secinājums būs viens: "Man nav ko vilkt!". Fakts.

Šodien, kad notiek karsta diskusija par to, cik ļoti Born This Way ir vai nav Madonnas ripoffs, un pat pārliecinātākajiem faniem, kā man, rodas šaubas par Lady Gaga oriģinalitāti, manu ticību sašūpoja arī pēkšņi apjausta Alejandro un Ace of base - Don't turn around līdzība.
Vispār man piemīt īpašība visu pamanīt pēdējam un reaģēt uz notikumiem ar lielu novēlošanos. Šodien beidzot nopirku siltu vilnas jaku. Apnika salt lekcijās. Bet runā, ka no rītdienas īstā ziema beidzoties.
I'm so clueless...

Tikai otrā prakses nedēļa un jau no apmācāmā esmu kļuvis par mācītāju. Šodien ierādīju priekšniekiem pāris noderīgas Internet Explorer fīčas. (Pats gan ikdienā izmantoju Google Chrome.)
Priekšnieks bija ļoti priecīgs un, kā pateicības žestu, uzdāvināja man ābolu.
Jāatzīst, tik svarīgs nebiju juties kopš trešās klases, kad mana, ar reliģisko fanātismu apsēstā, angļu valodas skolotāja aicināja visu klasi vienoties kopīgā lūgšanā manas dvēseles glābšanai. (Es tobrīd atrados klasē.)
Vairs gan nespēju atsaukt atmiņā, kas tieši bija tā sajūsminājis manu un solabiedra nenobriedušo prātu un lika mums nekontrolēti ņirgt visas stundas garumā, bet skolotāja bija pārliecināta, ka tas ir ļaunais gars.

Mana angļu valodas skolotāja ir tāds cilvēks, par kuru saka - par viņu varētu grāmatu sarakstīt. Jāsāk laikam būtu ar to, kā skolotāja mums, trešklasniekiem, detalizēti atstāstīja savu kādreiz piedzīvoto izvarošanas mēģinājumu.
Par laimi skolotāja izglābās. (Ne bez Jēzus palīdzības)

Kā jau katru rudeni arī šogad cīnos ar konstantu miegainību un nogurumu. Šodien izdomāju, ka jāpalieto kāds multivitamīnu komplekss. Pakonsultējos ar aptiekāri un nonācam pie Wellman vīriešu vitamīniem.

Palasīju atsauksmes internetā, it kā esot labi. Tā, lūk, kāda Elīna Tuguševa portālā Pajauta.lv raksta:
"Noteikti Wellman, mans puisis bija pārpilns ar enerģiju, pat gurdības zobs sāka augt un seksuālā ziņā nevaldāms :D".

Nu redzēs, redzēs...