Nošu burtnīca - no miracles here

        Šodien, šķiet, visa Rīgas satiksme svētku gaidās bija sajukusi prātā. (Ar Rīgas satiksme es domāju auto kustību uz Rīgas ielām nevis Rīgas pašvaldības uzņēmumu SIA "Rīgas satiksme")
20 min meklēju vietu, kur novietot auto pie iepirkšanās centra Riga Plaza. Cilvēki gatavojas valsts svētkiem, ko parasti atzīmē ar svinīgām vakariņām ģimenes lokā. Ieejot veikalā pamanīju Šleseru, kas stūma bagātīgi pildītus iepirkumu ratiņus. Veltīju Aināram pāris "Arī tu, Brut?" skatienus un mūsu ceļi šķīrās. Veikalā nopirku tikai pienu.
        Nokačāju torrentos Ivara Zviedra "Dokumentālistu". Biju dzirdējis daudz labas atsauksmes un arī treileris izskatījās daudzsološs. Cilvēkiem patīk tādas neikdienišķas lietas, kā, piemēram, vientuļa tante, kas dzīvo purva vidū un rupji lamājas. Nemaz jau nerunājot par maģiskām superspējām. Neskatoties uz visu augstākminēto, man filma īsti nepatika. Kaut kas tur pietrūka. Ivars pats saka, ka filma ir par attiecībām. Tajā pat laikā svarīgākie brīži viņa un Intas attiecībās, piemēram, tas, kā viņi salabst pēc kārtējā Intas dusmu izvirduma, kad lietā tiek laisti ne tikai krievu žargonvārdi, bet pat lomiks, paliek aizkadrā. Un vēl man likās, ka tas Ivars tomēr ir baigais dirsa. Visādi centās iedraudzēties ar Intu - cilvēku, kam ir acīmredzamas problēmas cilvēcisku attiecību veidošanā, un kad beidzot bija ieguvis Intas uzticēšanos un draudzību (un safilmējis visu filmai nepieciešamo) pasaka, ka vairs nevarēs braukt ciemos. "Mazo Princi" Ivars droši vien arī nav lasījis.
       Vēl šodien biju uz Ģertrūdes ielas teātra izrādi "Četras naktis". Izrāde man patika. Teātra lapā rakstīts, ka tas ir "stāsts par neparastām attiecībām", bet man šķiet tādu parastu attiecību jau nemaz nav. Visas ir neparastas. Scenārija autore ir Inga Gaile un to, ka scenāriju sarakstījusi sieviete, varēja just visas izrādes garumā. Ilgi domāju, kā lai uzraksta iepriekšējo teikumu tā, lai tas neizklausītos noniecinoši. Tas nebija domāts noniecinoši. Man patīk Inga Gaile. Man šķiet viņa apbrīnojami daudz zina par cilvēku attiecībām. (Noteikti vairāk nekā Ivars Zviedris) Izrādes laikā aizdomājos - nez vai tāds emocionālais viedums palīdz Ingai personīgajā dzīvē? Patika arī aktieri, it sevišķi meitenes - Iveta Pole un Anta Aizupe.
Uz skatuves pie sienas bija piestiprināts uzraksts "no miracle here". Arī šeit nekādu brīnumu.