Apmātība? Ja tā, tad paldies!
Mēdzu "uzsēsties" "uz lietām" ar atdevi, kas no malas varētu šķist varbūt pat neveselīga. Kad esmu kādā lietiņā iekšā, laiks pārstāj eksistēt, ķermenis pat pielāgojas - neprasa ēst, dzert un uz tualeti arī retāk, visa būtība pilnībā un ilgstoši ir nodota lietiņai. Stundām neatiet no uzdevuma un vislabākais ir tad, kad mani arī stundām nepiemeklē neviens impulss no malas.
No šī stāvokļa nav patīkami būt izrautam, tāpēc nereti ir nācies pateikt ko aplamu mīļam cilvēkam, kuram vienkārši šobrīd smadzenēs nav vieta pat tad, kad mīlu no visas sirds un vēl vairāk. Kad uzdevums jāpārtrauc, vēl stundām pa galvu kuļas lietas, var grozīt, pētīt un bakstīt to jautājumu mentāli. Uzlabot, pilnveidot, transformēt. Pārslēgšanās mēdz prasīt aktīvu piepūli un jūtiņu modificēšanu, jo cits nesapratīs, ka kožu aiz masīvā diskomforta un sapistā progresa, jo atņemts Flow State, nevis tāpēc, ka vienkārši traks jenots. ( ... tālāk ... )
No šī stāvokļa nav patīkami būt izrautam, tāpēc nereti ir nācies pateikt ko aplamu mīļam cilvēkam, kuram vienkārši šobrīd smadzenēs nav vieta pat tad, kad mīlu no visas sirds un vēl vairāk. Kad uzdevums jāpārtrauc, vēl stundām pa galvu kuļas lietas, var grozīt, pētīt un bakstīt to jautājumu mentāli. Uzlabot, pilnveidot, transformēt. Pārslēgšanās mēdz prasīt aktīvu piepūli un jūtiņu modificēšanu, jo cits nesapratīs, ka kožu aiz masīvā diskomforta un sapistā progresa, jo atņemts Flow State, nevis tāpēc, ka vienkārši traks jenots. ( ... tālāk ... )