Likantropiskās · piezīmes

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
"Tu to dari tikai savam priekam, tāpēc lielas jēgas no tā nav..."

Viena no postošākajām un absurdākajām "atziņām", ko cilvēks dzīves laikā var pieņemt. Dievu vārdā, ja ne priekam, tad kam vispār ir kaut kas attāli līdzīgs jēgai? (Ar prieku saprotot arī mīlestību, dzīvesbaudu, garīgu brīvību, kaut vai agoniju, ja tā sagādā garīgu piepildījumu.)

* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
[User Picture]
On 3. Februāris 2011, 10:09, [info]vilkate commented:
Nu bet.
Konkrētajam cilvēkam šī doma funkcionē ļoti universāli - gan pret sevi (nav jēgas nodarboties ar hobiju, jo nesanāks tik profesionālā līmenī, lai nopelnītu/citu atzinību gūtu), gan citiem (nav jēgas nodarboties ar sirdslietu, jo lielo piķi tāpat nedabūs un nekādiem smalkā stila standartiem arī neatbilst, tāpēc tikai savam priekam sanāk), īsāk sakot, visa dzīve viena bēdu leja, jo tam, kas tiešām patiktu, nav "jēgas". Skumīgi kaut kā.
[User Picture]
On 3. Februāris 2011, 10:24, [info]f replied:
moš bērnībā šī persona atrāvusies pa nagiem par to, ka darījusi to, kas patīk..
[User Picture]
On 3. Februāris 2011, 10:29, [info]vilkate replied:
It kā nē. Toties "dzīve piespieda" atmest hobiju un darīt tikai to, "ko vajag". Skumīgi tādā ziņā, ka kā tad tādam vairs palīdzēs. Cilvēks pieradis pasauli redzēt no šādas puses, i viss. Un no tīras sirds mēģina citiem smadzeni skalot, jo konkrētajā dzīvē tas viss ir pierādījies kā sava veida patiesība.
[User Picture]
On 3. Februāris 2011, 10:57, [info]f replied:
tur jau arī medžik atslēgas vārdi - konkrētajā dzīvē.
a katram ta sava. žēl jau gan, ka cilvēks tā galīgi no prieka novērsies.
[User Picture]
On 3. Februāris 2011, 10:59, [info]vilkate replied:
Nu galīgi gan. Katram pēc viņa vēlmēm un saprašanas.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry