Nu bet.
Konkrētajam cilvēkam šī doma funkcionē ļoti universāli - gan pret sevi (nav jēgas nodarboties ar hobiju, jo nesanāks tik profesionālā līmenī, lai nopelnītu/citu atzinību gūtu), gan citiem (nav jēgas nodarboties ar sirdslietu, jo lielo piķi tāpat nedabūs un nekādiem smalkā stila standartiem arī neatbilst, tāpēc tikai savam priekam sanāk), īsāk sakot, visa dzīve viena bēdu leja, jo tam, kas tiešām patiktu, nav "jēgas". Skumīgi kaut kā.