Brīdī, kad lietus dēļ vairs neredzēju riepas, ap kurām vadīt Auci, sapratu, ka nodarbība jāpārtrauc. Neskatoties uz to, bija jautri - "Aucīt, ej uz priekšu, lūdzu" - "...." - "Auciiiiii..." - vai, piemēram - "Aucīt, griezies pa labi, lūdzu." - /zirgs iet pa kreisi/ - "Auce!!!" (un intensīvas pārdomas, ko tieši izdarīju nepareizi).
Uz beigām jau sāka palikt stipri labāk, bet, kā jau teicu, es neredzēju riepas, ap kurām viņu vadīt. Tikai nolecot dubļos sapratu, cik esmu izmirkusi un nosalusi (drēbes pārģērbjoties varēju izspiest kā slapju dvieli), tāpēc slava instruktorei, kura mani un divas daiļavas, kuras atbrauca līdzi iepazīt apstākļus, lai pašas pievienotos atkarīgo pulkam, aizveda līdz pat Juglai. Es viņu mīlu, nudien.
Uz beigām jau sāka palikt stipri labāk, bet, kā jau teicu, es neredzēju riepas, ap kurām viņu vadīt. Tikai nolecot dubļos sapratu, cik esmu izmirkusi un nosalusi (drēbes pārģērbjoties varēju izspiest kā slapju dvieli), tāpēc slava instruktorei, kura mani un divas daiļavas, kuras atbrauca līdzi iepazīt apstākļus, lai pašas pievienotos atkarīgo pulkam, aizveda līdz pat Juglai. Es viņu mīlu, nudien.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}