Likantropiskās · piezīmes

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
UZMANĪBU, TEKSTĀ NEPATĪKAMI ATTĒLI, JŪTĪGIEM CILVĒKIEM NAV IETEICAMS ATVĒRT OTRO UN TREŠO LINKU.

Šobrīd ļaudis priecīgi var sašust par šo - http://news.ninemsn.com.au/national/8428050/melbourne-abortion-author-gets-death-threats

Daudzi gan, liekas, nav ievērojuši, ka dāmas raksts ir tīri teorētisks un termins "aborts pēc dzemdībām" ir visnotaļ izplūdis un diplomatizēts (jo kāds tur vairs aborts - ja reiz piedzimis, tātad - eitanāzija, slepkavība vai sauc kā gribi. Ja nu vien piespiedu evakuācija no dzīvības arī neskaitās "aborts"), bet tas nav īpaši svarīgi. Vairāk - vai neizskatās, ka mūsdienu Rietumu civilizācija nu neeeeedaudz pārliecīgi glorificē dzīvību? Es saprotu, ka katrs, kas piedzimst, nāk ar savu apzināto vai neapzināto misiju. Saprotu, ka katrs var būt spējīgs nest labo, mīlēt, būt brīnišķīga persona, utt. Bet, ja kāds neparedzēti piedzimst un tik kropls, ka ir skaidrs - viņa un viņa tuvāko dzīve turpmāk būs mocības - kāpēc to turpināt? Kāpēc darbojas tik izmisīgs izdzīvošanas instinkts, kas citām sugām īsti nav raksturīgs - varbūt tāpēc, ka citām sugām nav arī raksturīgas bailes no iznīkšanas? Šādas rīcības pieļaušana gan arī nozīmētu, ka kādam vajadzētu lemt - kurš tad ir un kurš nav tiesīgs dzīvot, kurš ir un nav pietiekami vesels. Gan jau būtu kļūdas un noziegumi. Tomēr neatstāj sajūta, ka tas nav līdz galam viennozīmīgi, un, lai arī jebkurš piemērojas dzīvot tajos apstākļos, kādos ir piedzimis, reizēm tāda izdzīvošanas dāvana liekas klaji egoistiska, gļēvulīga un cietsirdīga. Bet nu prieks, protams, par mūsdienu medicīnu, kas ļāva šai meitenei izdzīvot -
http://www.swotti.com/tmp/swotti/cacheYM9YBIB3AXROB3V0IGEGZMFJZQ==T3ROZXJZLU90AGVYCW==/imgBorn%20Without%20a%20Face2.jpg
Esot ļoti dzīvespriecīga, par ko arī prieks.
Daļa no šiem arī ir izdzīvojuši -
http://www.cthepower.org/DEPLETED%20URANIUM.jpg

Bet nu, informāciju par dažādiem defektiem, ar kuriem var gadīties piedzimt, katrs var atrast, es arī neesmu bez savējiem, lai arī mani, par laimi, nav tik smagi, lai traucētu dzīves kvalitātei. Kas atgriež pie jautājuma - kas var spriest par potenciālo dzīves kvalitāti?
Kaut kā sāka nodarbināt šis jautājums. Laikam tāpēc, ka piekrītu abām tā pusēm.

* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
On 3. Marts 2012, 00:15, [info]sturmer commented:
Gan jau kāds man metīs ar akmeni un sauks par auksto aprēķinātaju, bet...
Resursi ir tik, cik viņi ir - cilmes šūnas ir ierobežotas, medicīnas potenciāls, finansējums arī. Tāpēc, tomēr ir jāizdara izvēle:

a) palīdzēt tikko dzimušam bērnam, kuram vēl nav izveidojusies apziņa, domāšana, atmiņa (cik gados jums pašiem bija pirmās stabilās atmiņas?), kura stāvoklis ir ĻOTI smags un dēļ šī smagā stāvokļa arī iespējas to saglābt būs mazākas un izārstētais stāvoklis patālu no "normālā pieņemtā" (par ko arī var izvērsties plašas diskusijas - what is normal)

vai arī

b)izglābt cilvēku vai bērnu ar kādu bīstamu/smagu slimību (vēzis, redzes/dzirdes traucējumi, u.t.t) un izveidojušos apziņu, nākotnes plāniem, ģimeni, bērniem, draugiem, karjeru, kura slimību ir iespējams vieglākā, ekonomiskākā un daudz reālistiskākā veidā uzveikt ar mazākām komplikācijām viņa tālākajā dzīvē.

Cik ētiski ir, piemēram, samazināt vai iznīcināt iespējas tālākai kvalitatīvai dzīvei vai vispār dzīvei kādām 2 grūtniecēm/daudzbērnu mātēm ar vēzi, klibai meitenei, pusaklam zēnam, un viņu vietā mēģināt (jo izdošanās procents būs mazāks nekā smagajos gadījumos) saglābt (jo pilnvērtīgi PAGAIDĀM to stāvokli atgriezt nevar kā izskatās) vienu tikko dzimušu bērnu, kuram iespējams glābšanas rezultātā būs izdarīts "lāča pakalpojums" - jau bērniem ar mazākiem veselības traucējumiem tālākā dzīvē var bū psiholoģiskais terors no apkartejiem, tad iedomājieties kādas negācijas saņems šis bērns.

Iedomājieties sevi vīra ar nodegušo seju vietā un pareizinet to ar 10. Vai iegūt 5 laimīgus par savu izglābšanu bērnus/pieaugušos, vai 1 cilvēku, kurš iespējams būs nelaimīgs par savas esamības faktu (un iespējams, būtu gatavs ziedot savu dzīvību, ja dēļ tā izglābtu 5 citas).

Medicīnas progress ir vajadzīgs, mēģinājumi iemācīties ārstēt grūtas un neizpētītas slimības arī, bet visas iespējas ir ierobežotas. Ne visi lēmumi ir viegli, kādam ir jāveic arī smagi lēmumi un jāizdara grūtas izvēles.

[User Picture]
On 3. Marts 2012, 02:19, [info]mindbound replied:
Parasti gan nedz finansējums, nedz tehniskās iespējas nenoapaļojas līdz veseliem skaitļiem, mērot cilvēkos. Ikdienā nemēdz bieži būt scenāriji "pietiek naudas, lai saārstētu vienu pacientu no trim UN TIKAI".
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry