Likantropiskās · piezīmes

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
UZMANĪBU, TEKSTĀ NEPATĪKAMI ATTĒLI, JŪTĪGIEM CILVĒKIEM NAV IETEICAMS ATVĒRT OTRO UN TREŠO LINKU.

Šobrīd ļaudis priecīgi var sašust par šo - http://news.ninemsn.com.au/national/8428050/melbourne-abortion-author-gets-death-threats

Daudzi gan, liekas, nav ievērojuši, ka dāmas raksts ir tīri teorētisks un termins "aborts pēc dzemdībām" ir visnotaļ izplūdis un diplomatizēts (jo kāds tur vairs aborts - ja reiz piedzimis, tātad - eitanāzija, slepkavība vai sauc kā gribi. Ja nu vien piespiedu evakuācija no dzīvības arī neskaitās "aborts"), bet tas nav īpaši svarīgi. Vairāk - vai neizskatās, ka mūsdienu Rietumu civilizācija nu neeeeedaudz pārliecīgi glorificē dzīvību? Es saprotu, ka katrs, kas piedzimst, nāk ar savu apzināto vai neapzināto misiju. Saprotu, ka katrs var būt spējīgs nest labo, mīlēt, būt brīnišķīga persona, utt. Bet, ja kāds neparedzēti piedzimst un tik kropls, ka ir skaidrs - viņa un viņa tuvāko dzīve turpmāk būs mocības - kāpēc to turpināt? Kāpēc darbojas tik izmisīgs izdzīvošanas instinkts, kas citām sugām īsti nav raksturīgs - varbūt tāpēc, ka citām sugām nav arī raksturīgas bailes no iznīkšanas? Šādas rīcības pieļaušana gan arī nozīmētu, ka kādam vajadzētu lemt - kurš tad ir un kurš nav tiesīgs dzīvot, kurš ir un nav pietiekami vesels. Gan jau būtu kļūdas un noziegumi. Tomēr neatstāj sajūta, ka tas nav līdz galam viennozīmīgi, un, lai arī jebkurš piemērojas dzīvot tajos apstākļos, kādos ir piedzimis, reizēm tāda izdzīvošanas dāvana liekas klaji egoistiska, gļēvulīga un cietsirdīga. Bet nu prieks, protams, par mūsdienu medicīnu, kas ļāva šai meitenei izdzīvot -
http://www.swotti.com/tmp/swotti/cacheYM9YBIB3AXROB3V0IGEGZMFJZQ==T3ROZXJZLU90AGVYCW==/imgBorn%20Without%20a%20Face2.jpg
Esot ļoti dzīvespriecīga, par ko arī prieks.
Daļa no šiem arī ir izdzīvojuši -
http://www.cthepower.org/DEPLETED%20URANIUM.jpg

Bet nu, informāciju par dažādiem defektiem, ar kuriem var gadīties piedzimt, katrs var atrast, es arī neesmu bez savējiem, lai arī mani, par laimi, nav tik smagi, lai traucētu dzīves kvalitātei. Kas atgriež pie jautājuma - kas var spriest par potenciālo dzīves kvalitāti?
Kaut kā sāka nodarbināt šis jautājums. Laikam tāpēc, ka piekrītu abām tā pusēm.

* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
[User Picture]
On 2. Marts 2012, 23:19, [info]tethys_ commented:
Ja bērnam ir dzirde, ok, bet, ja nav ne redzes, ne dzirdes, viņš nevar pilnībā būt cilvēks.
[User Picture]
On 3. Marts 2012, 00:55, [info]vilkate replied:
Tādi gadījumi gan ir dzīvei nepiemēroti, piekrītu.
[User Picture]
On 3. Marts 2012, 01:31, [info]jim replied:
nu paga, ir taču zināmi konkrēti gadījumi, kad cilvēki piedzimst akli un kurlmēmi, bet ar taustes palīdzību gan augstskolas pabeidz, gan paši raksta grāmatas. es ātrumā nemetos tagad gūglēt, bet pilnīgi noteikti esmu par tādu keisu lasījusi, nav gan priekšstata par to, kā šāds cilvēks iepazīstas ar pasauli tīri procedūriski, bet doma tāda - ka normālu smadzeņu gadījumā cilvēks spēj kompensēt trūkstošās maņas ar abstraktās domāšanas palīdzību.
[User Picture]
On 3. Marts 2012, 01:40, [info]jim replied:
atcerējos, slavenākais piemērs ir Helēna Kellere (http://en.wikipedia.org/wiki/Helen_Keller), bet te izrādās, ka esmu drusku kļūdaini par viņu pirms tam lasījusi - nav piedzimusi tāda, bet kļuvusi akla un kurla pusotra gada vecumā. bet pēc tam vedusi ļoti bagātu dzīvi. līdzīgs stāsts vēl pirms viņas dziļākā pagātnē - http://en.wikipedia.org/wiki/Laura_Bridgman, ja gūglē pēc deafblindness vai born deaf and blind, ir arī mūsdienu piemēri vairāk.
[User Picture]
On 3. Marts 2012, 18:52, [info]vilkate replied:
Paldies par keisiem!
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry