vilibaldis domā -

Link:	(Link)
Time:	15:50

Manuprāt tas īsti nav par to. Ja tev ir 25 un tu gribi studēt, jā/nē biežāk ir atkarīgs no tiec/netiec budžetā. T.i. klātienē. Vēlāk jau cilvēki, kas grib studēt iekrāj un tad tas vairs nav izšķirošais. Kad es gribēju ņemt studējošo kredītu, bija diezgan izvairīgi, jo man tobrīd bija 27, sturiju kredītu dabūt varēja.

Nav jau arī tik daudz piemēru par veiksmīgi nomainītu profesiju, cik mums tādu vispār ir? Diāna Zande, Nils Sakss, ok, cibas ripp, mana klasesbiedrene ap tiem 25 saprata ko grib, lēnām izmācījās un strādā, bet tie, kas ir procesā parasti ir baigi aizņemti un nav spējīgi stāstīt ka ir tāda opcija, aizņemti cīnoties un žurnālus u.tml. vairāk interesē glamurka un tur jau vispār nav svarīgi kas iekšiņā. Bet nu es nesen nopirku žurnālu, kur bija par to, kā tu vari mācīties medicīnu arī ne pēc vidusskolas un bija divas medmāsas gados. Viena vispār iestājās pēc 40 un ar daaaaaudz bērniem

(Reply to this) (Thread)

snorke

Link:	(Link)
Time:	16:23

ir profesijas, kuraas var aatri iemesties, bet nu es uz neirokirurgu nesanaaks. saku ka cilveks, kas savu lauku ir urbis 30 gadus, nu, peec 20 gadiem vel biju iesaaceejs, tagad vairs nee

(Reply to this) (Parent)

neraate

Link:	(Link)
Time:	16:36

Neveikli izteicos - nav tik daudz skaļi zināmu piemēru. Viena mana tante salīdzinoši nesen izmācījās par farmaceita asistentu, kādi 40, ka ne visi 50 bija, kad iestājās, nu jau arī pabeidza augstāko, jo bija tā programma, ka ņem darbā un apmāca; viņas iedvesmota viena cita radiniece izmācījās par māsu (1.profesija policiste), nu jau strādā, viņas meita arī medicīnu, viņai bija ap25, tik nezinu precīzi māsa, ārsta palīgs vai kas cits.
Es pati arī grasos, bet kad par to ir saruna, tad sabiedriskā doma ir tāda smīnīga, jā, arī ar tiem jau minētajiem piemēriem

(Reply to this) (Parent)

Jūlijs 7., 2020

Comments: