Manuprāt tas īsti nav par to. Ja tev ir 25 un tu gribi studēt, jā/nē biežāk ir atkarīgs no tiec/netiec budžetā. T.i. klātienē. Vēlāk jau cilvēki, kas grib studēt iekrāj un tad tas vairs nav izšķirošais. Kad es gribēju ņemt studējošo kredītu, bija diezgan izvairīgi, jo man tobrīd bija 27, sturiju kredītu dabūt varēja.
Nav jau arī tik daudz piemēru par veiksmīgi nomainītu profesiju, cik mums tādu vispār ir? Diāna Zande, Nils Sakss, ok, cibas ripp, mana klasesbiedrene ap tiem 25 saprata ko grib, lēnām izmācījās un strādā, bet tie, kas ir procesā parasti ir baigi aizņemti un nav spējīgi stāstīt ka ir tāda opcija, aizņemti cīnoties un žurnālus u.tml. vairāk interesē glamurka un tur jau vispār nav svarīgi kas iekšiņā. Bet nu es nesen nopirku žurnālu, kur bija par to, kā tu vari mācīties medicīnu arī ne pēc vidusskolas un bija divas medmāsas gados. Viena vispār iestājās pēc 40 un ar daaaaaudz bērniem |