sorī, atkārtojos, bet, nu copy + paste no cita puksta viedokļu dažādības vārdā:

otrādi, mēs esam ļoti rasistiski, vienk. mūsu rasismam maz iespējas izpausties, jo ar svešajiem un citādajiem maz nākas saskarties, paskaties pats:
latvieši - gansi, krievi - utainie (sitīsim tos utainos!), gruzīns - čurka, melnais, žīds - xxx, čigāns - zaglis, igaunis - čamma, leitis - tirgonis, polis - nabags, ķīnieši un japāņi - šķībacainie, un tā tālāk un tā joprojām. mātes, kurām jaukti bērni, parasti ir emmas. jo mazāk saskaras ar citādo, jo mazāk savu rasismu un pamana - un tad viegli iedomāties, ka es jau nemaz, es jau nē un nekad, un man vispār sirsniņa kā dimanta oliņa, izšūtā linu kreklā skrien pa margrietu pļavu baltajiem matiem vējā plīvojot.
turklāt visi uzskaitītie manuprāt skaitās kaukāzieši, varbūt, izņemot čigānus un viņi arī atraujas par savu tumšumu (netīri!)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār gan tas nav rasisms, bet ksenofobija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jap. visi mani uzskaitītie ir balti vai tuvu baltajam. iedomājies cik tas viss ir pārākā pakāpē, ja visam pa virsu ādas krāsa arī atšķirās, ja pat pret vizuāli līdzīgajiem izturas tik skarbi -

(Reply to this) (Parent)

mazās devās ar svešo saskāros ar viesstudentiem studiju laikā (RAU), bet tā, ka katru dienu satieku, tikai savos 30. un salecos ieraugot krāsainus cilvēkus gadus piecus, jo savādāki. un tā ir instinktīva reakcija. tā ka cilvēku reakciju uz svešo zinu arī pēc savas pieredzes, kuras cilvēkiem, kuri dzīvo savā pagalmā nav. jo viņi ikdienā nesatiek un viņiem nesanāk iepazīt -

(Reply to this) (Parent)