|
|
|
Februāris 13., 2020
21:44
Šodien biju galvaspilsētā, aizvedu puiku pie acu ārsta (prof.apskate, no big deal; par valsts naudu, kas savukārt ir mega deal, ietaupīju 40eur, ha; un solīja, ka rinda par valsts naudu 7-8 mēneši, a mēs tikām pēc mēneša, ha x2).
Toties pēc tam iztērēju 100eur filcā, nopirkām lulu picu un braucām mājās. Viss tik gludi gāja, pat galva nepaspēja sasāpēties.
----
Aizvakar vedu jaunāko mājās no logopēda, un tas ir praktiski vienīgais laiks, kad esam vien divatā. Viņš tad man mēdz paprasīt, vai nevaram "pabraukāties", un tad nu nebraucam pa taisno mājās, bet metam līkumu un runājamies.
Aizvakar viņš man jautā par un ap precēšanos, par sievām utt. Par to, vai cilvēkiem gribas dzīvot vieniem (viņam pavisam negriboties vienam). Un es viņam stāstu, ka tad, kad satiec tik foršu meiteni, ar kuru gribētu kopā dzīvot visu mūžu, un viņai liekas tāpat, nu tad var precēties.
(klusuma pauze, tātad domā)
- Mammu, man ir bail(i).
Par ko, es prasu.
- Ka man tā meitene būs ļoti ilgi jāmeklē.
Aij, es saku, nav jau nekāda sacensība, nav jau tā, ka tev uzreiz vajag precēties.
Un pēc tam, kad viņš uzzināja, ka meitenes pašas arī meklē, ar ko apprecēties, tad viņš teica, ka vairs neesot tik bailīgi.
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/7729/1466) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kemune |
|---|
| Date: | 13. Februāris 2020 - 23:45 |
|---|
| | | (Link) |
|
Man joprojām ir bail. Un vēl es uzzinu, ka meitenes nemaz arī tā i nemeklē.
Supermīļi. :) Man vispār no bērnības (un arī vēlākiem gadiem) visvairāk atmiņā iespiedušies tie brīži, kad es esmu bijusi ar kādu divatā un mēs viens otram esam veltījuši nedalītu uzmanību. :) |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
