|
Aprīlis 6., 2011
Comments:
From: | diana |
Date: | 6. Aprīlis 2011 - 16:05 |
---|
| | | (Link) |
|
Akdies, kā es saprotu!!!!!!!!!!!!!!!!! Atceros, kā ievācos pie Artūra. Svēru 62 kg. Pārtiku no augļiem un ūdenī vārītiem dārzeņiem. Jau vairākus gadus. Tobrīd jau 5 gadus biju veģetāriete. Un te pēkšņi - cep kotletes, kartupeļus, visu pārlej ar majonēzi, visam asās mērces. Dārzeņus man nācās ieviest ēdienkartē no nulles. Un pagāja gadi... Pārtinam 8 gadus uz priekšu, es sveru ui ui ui vairāk, vienkārši nav iekšā gatavot trīs dažādus ēdienus - vienu vīram un jaunākajam bērnam, vienu vecākajam bērnam, kurš neēd to, ko citi, un vienu sev. Un tas pats ar sasaukšanu. "Mīļais, pēc 10 minūtēm jānāk. Mīļais, es jau uzliku. Mīļais, ir jau padzisis. Mīļais, ir jau atdzisis." Toties nekritizēt gan ir iemācījies. :D Vakar es biju ļoti aizņemta darbos, nebija laika skriet apgrozīt vistu plītī (ceptu eļļā, pārlietu ar majonēzi), nu un sakalta kā pastala. Bet neko, visi visu apēda, neviens neko neteica, lai gan principā pat nebija sakožama.
jājā, turklāt viņam pret dārzeņiem ir visādas pretenzijas. ir, ko pavism neēd. ir tādi, ko tikai svaigā veidā, nekādā gadījumā ne termiski pārstādātu.. Bet nekasnekasnekas... ganjau.
MV neēda burkānus. Nekādā veidā. Ar piebildi, ja vien zināja, ka tie tur ir. Bet es gatavoju viņus tā, ka nezināja, ka tādi ir klāt un ēda ka šņakst un slavēja un prasīja vēl. Par sasaukšanu - mana Omīte sauca vīru pusdienās tad, kad pati gāja mizot kartupeļus. Un uz to lauku, kad Vecpaps atnāca pie galda, pusdienas arī tiešām bija gatavas.
nēnulabi, man arī ir savas pretenzijas. es neēdu vārītus burkānus, ja vien tie nav smalki sarīvēti (zupā ripiņās neder). un svaigus sīpolus, ja tos redzu. vienīgais labums irtaska mēs abi neēdam griķus.
vot, manam draudziņam bija naids uz puķkāpostiem. dzīvojot kopā ar mani, izrādījās, ka naids ir tikai uz vārītiem un tad apceptiem, bet tādus es nemaz netaisu :)
jā, puķkāposti ir viens no absolūtajiem no-go
drošvien arī tikai kaut kādā vienā veidā ir ēdis un tāpēc atsakās ēst vispār.
"Mīļais, pēc 10 minūtēm jānāk. Mīļais, es jau uzliku. Mīļais, ir jau padzisis. Mīļais, ir jau atdzisis."
Bāc, cik trāpīgi! :D
From: | diana |
Date: | 6. Aprīlis 2011 - 16:59 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu vispār tas tā skarbi izskatās uzrakstīts. Tā ir bijis pa astoņiem gadiem varbūt reizes desmit, kad tiešām ir ar kaut ko ļoti aizrāvies, tik traki nav - pa šiem gadiem viņš ir sapratis (jo pats ļoti bieži visiem gatavo ēst), cik neforši ir, ja viss ir uzlikts un nav kas ēd. :)
Nu nav nemaz tik skarbi ;) Tad jau ir cerība, ka mans mīļais vīrs arī ar laiku nonāks pie secinājuma, ka silts ēdiens ir garšīgāks nekā atdzisis un ir vērts novērsties no citām darīšanām :)
From: | diana |
Date: | 6. Aprīlis 2011 - 17:26 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, es pa šiem gadiem toties esmu nākusi pie secinājuma, ka kāda man starpība, vai viņš ēd siltu vai aukstu, ja viņu pašu tas neuztrauc. Baigi ilgi man vajadzēja, lai iemācītos atšķirt to, kas uz mani attiecas, no tā, kas uz mani neattiecas.
Ah, nu jā. Es, acīmredzami, vēl mācos. Un man vēl daaaaaudz jāmācās :D Vienīgi es vēl nespēju saprast, vai tas, ka viņš, piemēram, ēd neveselīgi, attiecas uz mani vai nē. Jo man, iespējams, būs vēlāk jāpielāgojas viņa veselības stāvoklim. Egoistiski? Nerunāsim nemaz par pārdzīvojumiem, tpu, tpu. |
|