|
Oktobris 22., 2007
Comments:
Tā tiešām ir ierasta prakse, turklāt šādi līgumi patiesībā esot pretlikumīgi, t.i. promejot neko piedzīt nevar.
ja mācības pa tiešo attiecas uz darbu, tad neko piedzīt nevarot.
bet es takš nekur netaisos! man riebjas, ja uz mani skatās kā uz potenciālo naudas izkrāpēju pirms esmu normāli pieņemta darbā.
Ganjau ka darba devējs to būs pamanījis:) Viņiem dažreiz vienkāršāk neko nedarīt un nedomāt, jo tad nākas izlīst ārā no k-korporatīvajām "politikām".
From: | unpy |
Date: | 22. Oktobris 2007 - 22:44 |
---|
| | | (Link) |
|
Tieši tā. Ja uzņēmums ir sasodīti liels, skaidrs, ka tur ir Politika. Balstīta uz bēdīgu vai ne tik ļoti empīrisko pieredzi.
sešsimt darba bišu un viena karaliene ir sasodīti liels kantoris.
Nujā, un kā mēs redzam šinī gadījumā, Politika tā riktīgi feilo . Viipsna tāpat nekur netaisās prom iet, bet apmācību, kas pievieno vērtību, nedabū.
From: | unpy |
Date: | 22. Oktobris 2007 - 22:50 |
---|
| | | (Link) |
|
Tas, kas domāts daudziem, nekad nestrādā uz indivīdu. Jautājums arīdzan ir par hiarhiju. Gan strukturālo, gan reālo.
From: | unpy |
Date: | 22. Oktobris 2007 - 22:32 |
---|
| | | (Link) |
|
Lūk, attieksme. Darba devējs - kautkāds pidars ar pļotku, kurš maksimāli jāpiečakarē. Donors, pie kura var smuki piezīsties. Izmantojot visas savas tiesības, bļin.
Vienkārši tāds ir likums. Es nesaku, ka taisnīgs. |
|
|
Sviesta Ciba |