Hērakls un Hēra
- Nevaino mani!
- Ko tad man vainot?
- Vaino pati sevi, nāvīgi skaistā, tas viss sākās ar tevi!
- Tas viss sākās ar viltu un tavu nežēlību.
- Tu atņēmi man prātu.
- Es neliku tev nogalināt paša bērnus.
- Neprātīga cilvēka galvā veselo saprātu velti meklēt.
- Nežēlīga cilvēka sirdī velti meklēt žēlsirdību.
- Tu esi mans liktenis. Un vai zini? Es esmu tavējais.
- Dievam nav likteņa. Tu nekad nebūsi nemirstīgs, tevī ir pārlieku daudz cilvēka.
- Tu zīdīji mani. Tāpēc es esmu gana nemirstīgs.
- Ar gana nav gana. Es varētu nonāvēt tevi.
- Tad nonāvē. Tu domā, ka esmu nobijies?
- Tev jākļūst pašam par savu bojāeju.
- Taču tu turēsies turpat kaut kur līdzās, lai man palīdzētu, vai ne?
- Ja es tev šķistu kā liktenis, tas ir tāpēc, ka tev pašam trūkst spēka.
- Nav bijis par mani stiprāka vīra.
- Nav bijis par tevi vārgāka vīra.
- Tu runā mīklās, kā daždien sieviete.
- Tad es runāšu tieši, kā vīrs. Pasaule nespēj iznīcināt nevienu varoni. Viņa alga ir iznīcināt pašam sevi. Ne tas, ko tu satiec ceļā, bet tas, kas esi, reiz sakaus tevi.