Aivara vārda diena
Auksta, auksta diena.
Sveša mašīna. Peugeot. Laikam.
Bērni aizmugurējā rindā savos sēdeklīšos guļ.
Arī man nāk miegs, bet piedalos sarunā par sportu.
Jo šoferis un namatēvs ir sportists. Vīrs blakus.
Ceļojuma kulminācija ir Helsinku katedrāle - majestātiska, balta celtne kalna augšā.
Devāmies iekšā - bērnu niķiem, paldies Dievam, uz laiku izdevās ielikt komatu - ievērot klusumu.
Pie promiešanas vīrs nolika īpaši tam paredzētajā vietā svecīti. Bērni naski sameta uz ielas atrastos eiro-centus ziedojumu kastē, līdz ar to svecīti oficiāli varēju nolikt arī es. Aizdedzu liesmiņu no vīra sveces & nolieku to pa labi no vīrējās. (Tad sekoja neparedzēts iestarpinājums - zvans no priekšniecības un lūgums ierasties nākošajā dienā darbā, jo kolēģei slikti ar sirdi) Bet svecīte tapa nolikta labās domās. Un vīra domām ir spēks. Es ticu, viņš domāja labu.