mīļotais
jau divi / trīs mēneši apkārt, bet esmu iemīlējusies gluži kā vakardien :) šī stadija mēdz ilgt līdz sešiem mēnešiem, bet šoreiz man, šķiet, tā nebeigsies nekad. zinu, ko runāju.
man nav 20, bet 29. līdz ar to skaidrs, ka ir jārēķinās ar pagātni, lai cik nožēlojamu, it īpaši diemžēl savā pēdējā stadijā. bet nenožēloju neko no piedzīvotā, varēja gan būt nesaudzīgāk, it īpaši brīžos, kad primitīvo vajadzību mierinājums nesapasēja ar slimīgi nejūtīgo realitāti, bet kā nu bijis, tā bijis (smags teksts). skūpstu un atstāju uz neatgriešanos..
viņam savukārt bijis viss, ko vēlējies. sportista bonusi, kad atsevišķa šķira atdodas vienkārši Tava vārda un auguma pēc, bet neviena nav bijusi emocionāli pietiekama. ko lai saka, jocīgi, no malas skatoties.. mums priekšā daudz jaunu pārbaudījumu (idealizētais tēls līdzās). bet savstarpēji IR milzīgs maigums.. it kā ne no kā.. jauna dzīvība... kur nav vietas bailēm.
es mīlu viņu, vārdos neizsakāmi...