pirmā avārija
diezgan šausmīgi. un psiholoģiski smagi.
tā, ka izsit no ierindas uz pāris stundām tā, kā gandrīz afekta stāvoklī.
nemūžam neaizmirsīšu tās mašīnas numuru un to govi, kas izmantoja situāciju.
jā, es biju vainīga pie sadursmes, bet tāpēc, ka vēl nemāku braukt, un vai tiešām nevar tādā gadījumā, ja ar visiem saviem koši sarkanajiem "M" burtiem stāvu slīpumā, nostāties vismaz metru aiz manis?
paldies dievam, protams, ka nekas vispār nav noticis.
kaut nu aizmirst un neatcerēties, un nebūs paliekošu traumu.
bet prātiņš ir tik trausls, ka vnk ārprāts to saprast.