P.S. labākajam vasaras weekendam
jūtos slikti pret hipsterbriļļu dzejnieku, ar kuru, telti slejot, sarunāju deklamēt dzeju uz skatuvītes kopā, bet tā arī neaizgāju. viņš taču nezina, ka esmu kautrīga.
apbrīnoju māju saimnieku - viņš paspēja būt kopā ar visiem un visu laiku. dievīgs cilvēks.
cik labi un droši ir būt vīrišķīgu un cilvēcīgu vīriešu sabiedrībā un tas viss par spīti tam, ka mēs, vnk normālas meitenes, vienalga vairākumā. paradīze no dzīves. Un es nezinu, kāda veida "Secret" domu stāvokļus lai mēģina panākt, lai piepildītos visvisviskvēlākās vēlēšanās - es gribu būt ar viņiem. Bet ir kaut vai fiziski tālu. Rīga-Cēsis :(
bet viss burvīgi. savi cilvēki.