stop-kadrs
pēc pāris brīnišķīgi aizrautīgām dieniņām šķiet, ka kulinārās lietas nu jau sākušas kļūt par mazām izvirtībām :)
hmz, kāpēc šobrīd par to vajadzētu tā īpaši domāt un rakstīt (jo tas ir tik jauki) nezinu. varbūt tāpēc, ka tomēr jauni eksperimenti.
katru dienu pa diezgan pamatīgi gatavotam (nu, vismaz pāris stundas) ēdienam ir bezgala interesanti (šodien cālis kraukšķīgā medus mērcē).
padomājot vēl, tās tiešām nav izplatītās bailes, ka es kā sieviete varētu pieņemties apmēros. bet kas tāds taču būtu bezgala veselīgi, vai ne?