pietiks noklusēt.
Nedaudz klasikas. Bītlus!

Man iet labi, man ir velnišķīgi skaista meitene, priecējošs darbs un atvērusies čakra. Un tomēr kautkas trūkst.
Trūkst laiks ar sevi, laiks vienam. Būs. Tikai kad?

Ziniet kas mani fascinē? Bērnībā kad šī dziesma skanēja un es redzēju klipu, kur klavieres un visi instrumenti ceļās debesīs, man tas izraisīja acīs, jo tad katram priekšmetam šķietami bija sirds.
Un tagad viņu klausoties pārņem sasodīti viļņaini stipra nostaļģija. Pat.. jā, asariņa ieskrēja acī.

Labi pietiks murgot. Jāiet gulēt!