ai, pavārgrāmatas man mājās ir. man tieši ir visādas vecās padomju laiku. tīri neko. senilas, bet tradicionālas receptes. tās jaunās, man šķiet ir pārāk samudrītas. tik čakarē pārtiku.

peļēvinam krutums ir iekš jaukā antiutopiskā patērētāju sabiedrības tēlojuma ar jaukajām vīzijām, kuras nosaka autora interese par misticismu, reliģiju un filosofiju. kas sajaukts ar sēnēm dod interesantu efektu.

ček aut:
http://pelevin.nov.ru/audio/#genp

ja slinkums lasīt, tad noklausīties ir tik negrūti, kā divus pirkstus apčurāt (atbildu).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nopērc pavārgrāmatu par citu zemju (austrumi or smthn.) ēdienu meikošanu. Vienmēr no tām var izvilkt foršu variantu priekš sevis. Ai laik.

Peļevins priekš manis pārāk samudrīti rakstīja tieši tajā grāmatā, jo ja nemaldos, tā ir viena no viņa pirmajām. Krieviem ir simts citi autori kas raksta way much better than Peļevins ;]

Klausīties grāmatu esmu par slinku - ta jau labāk lasīt, vismaz tajā laikā nav velti nomests laiks un var darīt ko citu patīkamu - klausīties mūziku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha - klausīties par slinku, ka tik ne arī! :)

klausoties tieši var darīt vis kaut ko citu - ēst taisīt (un ēst), griezt kājām nagus, lūkoties griestos, vingrot. vai arī sēdēt internetā, galu galā (ja ir ienternets). un arī braucot mašīnā var klausīties (lasīt pie stūres gan nesanāk).

(Reply to this) (Parent)