|
[29. Maijs 2015|09:24] |
Izlasīju naidu kurinošo rakstu par satiksmes organizāciju Rīgā: http://www.delfi.lv/news/national/politics/lidz-2030gadam-riga-bus-par-60-mazak-stavvietu-krbarona-iela-klus-par-gajeju-ielu.d?id=46033015
Manā skatījumā satiksmes regulēšana pilsētā ir viena no tām lietām, ko var sakārtot relatīvi vienkārši, bet pietrūkst spēju un vēlēšanās (vai abu divu). Ja paskatamies, kas šobrīd notiek Rīgā ar satiksmi, tad es kā parastais lietotājs nerīdzinieks novēroju divas lietas - nesamērīgi dārgs sabiedriskais transports apvienojumā ar liela apmēra izsaimniekošanu un korupciju Rīgas Satiksmē un veloceliņi. Veloceliņi ir tizli un pavisam tizli, bet it kā kaut kur ir. Pirmā veloceliņu asociācija man ir šķībās līnijas uz Lāčplēša ielas. Kad tās parādījās, šķiet, ziemā, tad to, ka pa tām nebrauc velosipēdisti norakstīju uz nesezonu. Tagad, kad ir īstā sezona es redzu autovadītājiem nozagtu vienu joslu un mašīnu rindas, kamēr pa tukšo "velosipēdistu joslu" neviens nepārvietojas. Vai tā bija satiksmes uzlabošana? Skaidra lieta, ka nē. Par Rīgas Satiksmi un sabiedrisko transportu vispār īpaši negribas runāt.
Aktuālā tēma, tātad, ir gājēju iela un būtiska autostāvvietu skaita samazināšana centrā. Kur tad lai cilvēks liek to mašīnu? Jau tā maksas stāvvietas Rīgā ir vājprātīgi dārgas, tagad papildus tam kopējo stāvvietu skaitu vēl samazinās. Ak, jā, ir taču jāiet ar kājām un jābrauc ar velo. Un jāizmanto sabiedriskais transports! Aha. Domāju, ka vairums cilvēku, kas ar automašīnu atrodas pilsētas centrā nebrauc no centra uz centru, cilvēki brauc no kaut kurienes uz centru. Principā šiem datiem būtu jābūt mūsu satiksmes pētītāju rīcībā. Tagad cilvēkiem, kuri vēlēsies tikt uz centru no priekšplsētas uzspiedīs izmantot no korupcijas un izsaimniekošanas smakojošo sabiedrisko transportu (bet varbūt, ka vienkārši smako bezdelītis, nezinu) vai arī tiem, kas brauks ne no Rīgas, tiem alternatīvu vienkārši nepiedāvās. Jau sen dzird solījumus par ārpuscentra autostāvvietām, no kurām ērti varētu nokļūt ar [dārgo un pēc korupcijas smakojošo] sabiedrisko transportu, bet pagaidām neesmu tādas novērojis (vismaz savos maršrutos). Un pat, ja tādas būtu, tad piedošanu, bet cilvēkam ir jābūt visnotaļ turīgam, lai atļautos braukt ar sabiedrisko transportu Rīgā, jo īpaši, ja tas ir ar vienreizējo biļeti tādiem neregulāriem braucējiem, kā piemēram, es. Kā skaties, kā ne, bet veidojas situācija, ka pilsēta un ērtības ir domātas bagātajiem, bet pārējie labāk, lai nemaz nelien un sēž savās četrās sienās. Paredzu, ka manā dzīvē mainīsies tikai tas, ka tagad likšu mašīnu vēl tālāk no centra un iešu ar kājām vēl vairāk. Tas arī viss (savus ētalonus variet sev kaut kur iebāzt).
Nebūdams liels speciālists varu uzreiz ieteikt ļoti vienkāršu, bet Rīgā nerealizējamu satiksmes uzlabošanas plānu: 1.Uzlabot sabiedrisko transportu (šis jau ir izgāzies un nav paredzami uzlabojumi). 2.Samazināt autostāvvietu skaitu centrā paralēli palielinot autostāvvietu skaitu ārpus centra (park & ride). 3.Uzlabot gājēju un riteņbraucēju celiņus un infrastruktūru (vietas, kur pieslēgt velosipēdus).
Primitīvi vienkārši. Bet, ja šo nespēj izdarīt, tad varbūt, ka labāk nevajag vispār neko darīt? Vismaz ietaupīsies nauda un cilvēku nervi. Principā viens no galvenajiem problēmas stūrakmeņiem ir tieši Rīgas Satiksme. Jau tas vien, ka cilvēki ar sabiedrisko transportu ir ļoti neapmierināti, brauc "pa zaķi" vai nebrauc vispār (lai gan normālā situācijā to gribētu darīt) ir totāla satiksmes organizētāju izgāšanās, ar to arī vajadzētu sākt. |
|
|