![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man sagribējās patērgāt par dažādām sajūtām un jūtīguma sliekšņiem.
Uzreiz pasacīšu, ka ar nolūku šī neaptauja atstāj ārpusē visus seksus un orgasmiskās padarīšanas - es tik ļoti zinātkāra neesmu.
Piemēram, ja es griežu nagus ar šķērītēm, man regulāri šķiet, ka duras zem ribām.
Guļot rīta nomiedzī, starp telefona snoozēšanas reizēm, mainot sānus tik dikti sareibst galva, ka jāturas pie gultas malām - bail, ka nokritīšu.
Savukārt, ieraugot lidmašīnu kustībā, mani pārņem tāda kā ekstāze un nebeidzamas laimes pieplūdums.
Dažreiz, kad garām panesas ātrā palīdzība ar ziliem uguņiem un skaņas pavadījumu, nekavējoši apraudos.
100% apraudos, ja filmā, pa radio vai, vissliktāk - klātnienē, dzied bērni, tādi maziņie, vai dejo veco ļaužu deju kolektīvs.
To vienīgo reizi, kad man bija jālieto hinīns, šķita, ka stundu pēc tam es noslīkšu pers. siekalās.
Sajūta, ka atkāpjas paģiras, tiek pavadīta ar sāļu ūdens sajūtu aukslējās.
Zobu sāpes atbalsojas pakausī.
Ilgi atrodoties telpās ar daudz akvārijiem, man dubultojas bilde un lēnām paliek nelabi.
Un kā jums? Kādi jociņi jūsu ķermeņiem padomā?
Uzreiz pasacīšu, ka ar nolūku šī neaptauja atstāj ārpusē visus seksus un orgasmiskās padarīšanas - es tik ļoti zinātkāra neesmu.
Piemēram, ja es griežu nagus ar šķērītēm, man regulāri šķiet, ka duras zem ribām.
Guļot rīta nomiedzī, starp telefona snoozēšanas reizēm, mainot sānus tik dikti sareibst galva, ka jāturas pie gultas malām - bail, ka nokritīšu.
Savukārt, ieraugot lidmašīnu kustībā, mani pārņem tāda kā ekstāze un nebeidzamas laimes pieplūdums.
Dažreiz, kad garām panesas ātrā palīdzība ar ziliem uguņiem un skaņas pavadījumu, nekavējoši apraudos.
100% apraudos, ja filmā, pa radio vai, vissliktāk - klātnienē, dzied bērni, tādi maziņie, vai dejo veco ļaužu deju kolektīvs.
To vienīgo reizi, kad man bija jālieto hinīns, šķita, ka stundu pēc tam es noslīkšu pers. siekalās.
Sajūta, ka atkāpjas paģiras, tiek pavadīta ar sāļu ūdens sajūtu aukslējās.
Zobu sāpes atbalsojas pakausī.
Ilgi atrodoties telpās ar daudz akvārijiem, man dubultojas bilde un lēnām paliek nelabi.
Un kā jums? Kādi jociņi jūsu ķermeņiem padomā?
curious
Dažreiz, kad paiet garām kāds cilvēks, nodrebinos. Tā nav ar visiem cilvēkiem, un man nav ne jausmas, kāpēc.
Dažreiz, pēc tam, kad esmu ko apēdusi, paliek kaut kāda nejauka pēcgarša, kā kaut kādi atkritumi, tā nav ēdiena garša. Liekas, ka tie ir visi tie draņķi, kas ēdienā sabāzti. Īpaši tas parādās ar desu.
Nenormāli bail, ka pārplīsīs kāds krūšu gals.
Kad ausīs ietiek ūdens, liekas, ka tūlīt ielīs smadzenēs.
Nespēju svešam cilvēkam pārāk tuvu būt. Ja sanāk, liekas, ka tūlīt sākšu kliegt.
Niez zem plakstiņiem.