Krustvārdu mīkla

Vajag atcerēties, mīļā Ciba, ceru uz tevi

Anna Marija Levi

Vajag atcerēties, mīļā Ciba, ceru uz tevi

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Paklau, man ir svarīgi atcerēties kaut ko, kas ir noticis ļoti ļoti sen. Faktiski tādā vecumposmā (1--4gadi), par kuru parasti cilvēki neatceras neko, vismaz ne apzināti. Man ir savādāk. Es atceros dažas detaļas, sajūtas. Es skaidri skaidri zinu, ka zemapziņā tas ir fiksēts, jo redzu to sapņos. Diemžēl, no rīta es atceros dažus sapņus, bet neesmu pārliecināta, ka tas bija tas, ko tiešām "redzēju". Tā piemēram, pirms divām naktīm es redzēju metaforisku sižetu, par kuru es skaidri zinu, ka tas nav "īsta" atmiņa, bet transformācija tam zemapziņā sēdošajam, un, kad aiz šausmām biju pamodusies un pusmiegā centos analizēt, kāpēc es redzu to, ko es redzu, atnāca atklāsme un uz sekundes daļām es 100% zināju atbildi uz sev interesējošo jautājumu. Bija impulss grābt telefonu un zvanīt to pastāstīt kādam, bet bija 02:38, un es nolēmu, ka prātīgāk būtu uzvesties sane.

Jo, lūk, atklāsme bija spoža un apžilbinoša un ļoti atvieglojoša, diemžēl tik ļoti, ka nekavējoties aizmigu savā parastajā ķieģeļa miegā, un, kā jau droši vien nojaušat, no rīta es neatcerējos vairs tieši neko. Es atceros apmēram sapni, t.i. sajūtas, kādas sapnis raisīja un kuru dēļ es pamodos. Bet es neatceros tos secinājumus, atklāsme pazuda.

Man ļoti vajag atcerēties. Tas ir life-defining moments. Jums nav kādas pieredzes? Hipnoze? Kaut kādi ūberterapeiti? Kas? Lūdzu, lūdzu padalieties, ja iespējams. Ja tas ir pārāk privāti, nodzēšat uzreiz komentu? Atrakstiet privāti ljusername kāds ir šim žurnālam, iekš g m a i l . c o m?

Ļoti būšu pateicīga, ļoti.
  • es piedāvāju reducēt rekoverējamo no ārkārtīgi neuzticamajām tālās bērnības atmiņām uz to vienu neseno epizodi, ko autore ir piedzīvojusi pirms divām naktīm. jo būtībā jau tas arī ir brīfs, ja tā ieskatās.
    • ja man būtu kaut kā jākategorizē atmiņa in question, tad es teiktu, ka tā ir sapnī piedzīvota atmiņa par atmiņu 1-4 gadu vecumā. ņemot vērā, ka sapņi vispār ir neskaidrs lielums, pati atmiņa arī nebija skaidra, bet sajūtu kopums, un atmiņa bija no vecuma 1-4 gadi, kas ir zināms kā ļoti neuzticams vecums atmiņām, man būtu ļoti liela skepse par šādas atmiņas uzticamību. it īpaši, ja aizejot pie terapeita pēkšņi šāda atmiņa kļūtu skaidrāka, jo nebūtu pilnīgi nekādas iespējas zināt vai tā ir īsta atmiņa vai arī izdomāta, vai kaut kas pa ceļam pie terapeita praimoja šo atmiņu, vai arī terapeits to iedvesa. subjektīvi tās visas liksies pilnīgi vienādas un pilnīgi īstas.

      tāpat nav jau zināms, kāpēc šī atmiņa parādījās sapnī. varbūt tieši tāpat bija kāds agrāks praimeris agrāk pa dienu, kas izraisīja šīs sajūtas.

      citiem vārdiem, jā, ir iespēja, ja varbūt šāda atmiņa ir patiesa, bet tikpat labi tā var nebūt patiesa un to nav iespējams zināt. ņemot vērā, kādos apstākļos šī atmiņa ir radusies, es teiktu, ka daudz lielākas ir iespējas, ka tā nebūtu īsta atmiņa.
      • exactly my point, ka brīfs nemaz nav noskaidrot, vai konkrētā senā atmiņa ir patiesa (ierakstā pat ir atrunāts, ka nav "īsta" atmiņa), bet gan restaurēt to spožo un apžilbinošo un ļoti atvieglojošo atklāsmi, kura atgadījās pirms pāris dienām. te pat nav tik būtiski, uz kādiem un cik faktuāli patiesiem notikumiem šī atklāsme balstās.

        tātad principā uzdevums būtu recover a very recent memory, tāpēc jautāju – iepretim visiem uzskaitītajiem sarežģījumiem ar senu atmiņu rekoverēšanu, vai tas nebūtu salīdzinoši viegls un reāls uzdevums.
Powered by Sviesta Ciba