Krustvārdu mīkla

Vajag atcerēties, mīļā Ciba, ceru uz tevi

Anna Marija Levi

Vajag atcerēties, mīļā Ciba, ceru uz tevi

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Paklau, man ir svarīgi atcerēties kaut ko, kas ir noticis ļoti ļoti sen. Faktiski tādā vecumposmā (1--4gadi), par kuru parasti cilvēki neatceras neko, vismaz ne apzināti. Man ir savādāk. Es atceros dažas detaļas, sajūtas. Es skaidri skaidri zinu, ka zemapziņā tas ir fiksēts, jo redzu to sapņos. Diemžēl, no rīta es atceros dažus sapņus, bet neesmu pārliecināta, ka tas bija tas, ko tiešām "redzēju". Tā piemēram, pirms divām naktīm es redzēju metaforisku sižetu, par kuru es skaidri zinu, ka tas nav "īsta" atmiņa, bet transformācija tam zemapziņā sēdošajam, un, kad aiz šausmām biju pamodusies un pusmiegā centos analizēt, kāpēc es redzu to, ko es redzu, atnāca atklāsme un uz sekundes daļām es 100% zināju atbildi uz sev interesējošo jautājumu. Bija impulss grābt telefonu un zvanīt to pastāstīt kādam, bet bija 02:38, un es nolēmu, ka prātīgāk būtu uzvesties sane.

Jo, lūk, atklāsme bija spoža un apžilbinoša un ļoti atvieglojoša, diemžēl tik ļoti, ka nekavējoties aizmigu savā parastajā ķieģeļa miegā, un, kā jau droši vien nojaušat, no rīta es neatcerējos vairs tieši neko. Es atceros apmēram sapni, t.i. sajūtas, kādas sapnis raisīja un kuru dēļ es pamodos. Bet es neatceros tos secinājumus, atklāsme pazuda.

Man ļoti vajag atcerēties. Tas ir life-defining moments. Jums nav kādas pieredzes? Hipnoze? Kaut kādi ūberterapeiti? Kas? Lūdzu, lūdzu padalieties, ja iespējams. Ja tas ir pārāk privāti, nodzēšat uzreiz komentu? Atrakstiet privāti ljusername kāds ir šim žurnālam, iekš g m a i l . c o m?

Ļoti būšu pateicīga, ļoti.
  • Pasaki sev pirms gulēšanas, ka gribi atgriezties tajā pašā sapnī un saprast, koncentrējies uz to, varbūt sanāks

    (gaidu, kad te kāds ieteiks ajahuasku :)
    • ai, es tiešām vakar centos. Es ļoti gribēju, gribu vēl joprojām. Tā apziņa, kas uz mirkli vakar 02:38 mani piemeklēja bija izcila, atbrīvojoša un mierinoša, tik milzīgs atvieglojums. Motivācija ir. Es pl. 11:00 sēdēju jau pieminētā zobārsta krēslā, kurš dūra man smaganās to lidokaīnu un šķendējās, ka viņam nav tik garas plates, lai nofotografētu pilnā garumā manus izicilos zobus, man izdevās pilnībā izslēgties un abstrahēties no tās situācijas un man radās tas, ko te saka - ka es izdomāju kaut ko kas varbūt varētu būt bijis tas, bet tas nav, tā ir tikai tāda darba versija un pēc tādas parakņāšanās sevī es tomēr atzīstu, ka lidokaīna katarse neatnesa to, ko vajadzēja. Es neesmu gatava rīt sēnes, vēl ne :)
Powered by Sviesta Ciba