Krustvārdu mīkla

ai, es tiešām vakar centos. Es ļoti gribēju, gribu vēl joprojām. Tā apziņa, kas uz mirkli vakar 02:38 mani piemeklēja bija izcila, atbrīvojoša un mierinoša, tik milzīgs atvieglojums. Motivācija ir. Es pl. 11:00 sēdēju jau pieminētā zobārsta krēslā, kurš dūra man smaganās to lidokaīnu un šķendējās, ka viņam nav tik garas plates, lai nofotografētu pilnā garumā manus izicilos zobus, man izdevās pilnībā izslēgties un abstrahēties no tās situācijas un man radās tas, ko te saka - ka es izdomāju kaut ko kas varbūt varētu būt bijis tas, bet tas nav, tā ir tikai tāda darba versija un pēc tādas parakņāšanās sevī es tomēr atzīstu, ka lidokaīna katarse neatnesa to, ko vajadzēja. Es neesmu gatava rīt sēnes, vēl ne :)