![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kas notiek ar jums, cilvēki?
Par žvadzēšanu Cibā = uz DP! (elina) Par restorāna darbināšanu = uz PVD un VID! (milkies)
Par stučīšanu DP par žvadzēšanu Cibā = nospārdam! (daudzi)
Par humoru ar zilasiņu mērkaķiem = nicinājumu! (divi_g)
Par valsts varas mazspēju = vainojam valsts varu! (Lato Lapsa, kura rakstu citē vairāki laikabiedri)
Kāds vispār spēj paškritiski veikt analīzi, tipa, "cēloņi un sekas"? Kāds darbina smadzenes tam paredzētajiem mērķiem?
Pirmkārt, valsts vara nav nekas tāds, ko implantē marsieši un mums atliek tikai paplēstām mutēm noskatīties. Tā ir tāda, tikai mikromodelis, kādi esam mēs paši.
Nepatīk? Vajag sākt ar sevi. Nepakavēšos ilgāk pie šī.
Zīmīgi, ka kliedzēji pēc Ordnunga ir tādi tipa, neatkarīgie, radošie un nezin kādi vēl progresīvie, kakbi tēli, acīmredzot nepietiekami ilgi pavadījuši laiku padomju varas apstākļos un piemirsuši vai nezina, kā izpaužas autoritārisms. Vai kā tas uzsāk savu lienošo, smacējošo gaitu. Mūs, lūdzu neregulējiet, mēs paturam tiesības brēkt pēc nodokļu maksātāju naudas mūsu neatkarības garantam, bet tos citus stulbos kapitālistu uzņēmējus, tos gan izkontrolējiet uz nebēdu! Biš kontroversiāli, toties ar motīvu - FOR THE GREATER GOOD! Atgādināšu, ka ar šādu saukli arī vairums totalitāro režīmu uzsāk savu dzīves ciklu.
Tālāk, izpratne par samērīgumu un adekvātumu, piemērojot vienu vai otru rīcības modeli kā reakciju uz apkārtējās vides kairinājumiem? Kā jums ar to, draugi? Māksla izvērtēt potenciālos ieguvumus vs. atbildība pret savu sirdsapziņu, pret "būt par labu cilvēku" standartu?
Es te ar nolūku atstāšu ārpusē Rudzīti un viņa sengrieķu mītiem un varoņteikām; jo tas ir atsevišķas analīzes temats, tomēr vai tas būtu par daudz prasīts, ja es teiktu, ka man gribētos dzīvot saprātīgu cilvēku sabiedrībā?
Par žvadzēšanu Cibā = uz DP! (elina) Par restorāna darbināšanu = uz PVD un VID! (milkies)
Par stučīšanu DP par žvadzēšanu Cibā = nospārdam! (daudzi)
Par humoru ar zilasiņu mērkaķiem = nicinājumu! (divi_g)
Par valsts varas mazspēju = vainojam valsts varu! (Lato Lapsa, kura rakstu citē vairāki laikabiedri)
Kāds vispār spēj paškritiski veikt analīzi, tipa, "cēloņi un sekas"? Kāds darbina smadzenes tam paredzētajiem mērķiem?
Pirmkārt, valsts vara nav nekas tāds, ko implantē marsieši un mums atliek tikai paplēstām mutēm noskatīties. Tā ir tāda, tikai mikromodelis, kādi esam mēs paši.
Nepatīk? Vajag sākt ar sevi. Nepakavēšos ilgāk pie šī.
Zīmīgi, ka kliedzēji pēc Ordnunga ir tādi tipa, neatkarīgie, radošie un nezin kādi vēl progresīvie, kakbi tēli, acīmredzot nepietiekami ilgi pavadījuši laiku padomju varas apstākļos un piemirsuši vai nezina, kā izpaužas autoritārisms. Vai kā tas uzsāk savu lienošo, smacējošo gaitu. Mūs, lūdzu neregulējiet, mēs paturam tiesības brēkt pēc nodokļu maksātāju naudas mūsu neatkarības garantam, bet tos citus stulbos kapitālistu uzņēmējus, tos gan izkontrolējiet uz nebēdu! Biš kontroversiāli, toties ar motīvu - FOR THE GREATER GOOD! Atgādināšu, ka ar šādu saukli arī vairums totalitāro režīmu uzsāk savu dzīves ciklu.
Tālāk, izpratne par samērīgumu un adekvātumu, piemērojot vienu vai otru rīcības modeli kā reakciju uz apkārtējās vides kairinājumiem? Kā jums ar to, draugi? Māksla izvērtēt potenciālos ieguvumus vs. atbildība pret savu sirdsapziņu, pret "būt par labu cilvēku" standartu?
Es te ar nolūku atstāšu ārpusē Rudzīti un viņa sengrieķu mītiem un varoņteikām; jo tas ir atsevišķas analīzes temats, tomēr vai tas būtu par daudz prasīts, ja es teiktu, ka man gribētos dzīvot saprātīgu cilvēku sabiedrībā?
Tiešām, tā vietā varētu Orvelu palasīt.