![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nu ko jūs par tām valodām.
Boženka dusmīga, ka vecāki izvēlas krievu valodu, jo noderēs, kad jāmeklē darbs? Neredzu neko nesaprātīgu šai apgalvojumā. Es akurāt domāju, ka pusaudzis, kas meklē vasaras darbiņu par saldējuma pārdevēju uz Jomas ielas, visticamāk, ka to darbu dabūs, ja pratīs latviešu, krievu un angļu, nekā tikai latviešu/angļu vai latviešu/krievu. Es gan pati neesmu saldējuma pārdevēja, taču patreizējo darbu akurāt dabūju tamdēļ, ka to krievu valodu protu. Pēdējās 3 darbavietas visas bija priecīgas par to, sevišķi stroikā noderēja. Nu tagad vispār būtu kā bez rokām.
Nemaz nerunājot par to, ka krievu valodas zināšanas diezgan labi palīdz saprasties ar visiem citiem slāviem arīdzan.
Boženkas uztraukuma kontekstā mani daudz vairāk, piemēram, kaitina outdoori no sērijas "Vid na žiteļstvo v jEeS". Reāli besī!
Par angļu valodas prašanu es pat īsti diskutēt negribu. Tur nav par ko runāt, biedri! Skaidrs celms, ka tā nu tā kā būtu vajadzīga.
Tiesa, neslikti, ja daudz maz padodas arī dzimtās valodas stilistika un varbūt pat gramatika. Sevišķi, ja bērniņš gribētu būt kāds žurnalists vai mēeediju darbonīts. Citādi trīsas skrien tais reizēs, kad pārraižu titros parādās "Anastazialogs". Nesen Dienas interneta vietnē lasāmais virsraksts "Britei konstatē nezināmu slimību" vispār norāva jumtu! Ar to saprotot Lielbritānijas iedzīvotāju, ja kādam (man bija) jāaizdomājas par to.
Reizēm par skādi vispār arī nenāk prasmes lietot galvu tam paredzētajiem mērķiem (un nevis lai viņā ēstu), jo mani arīdzan aizkustina izteikumi a la "Kolumbijā atklāts jauns ezers, tā platums ir 36 tūkstoši kilometru".
Draudziņi, mūsu republikā atlikuši 2.2 miljoni iedzīvotāju, no tiem par tādiem kā latvietīšiem varētu uzskatīt apmēram pusīti, ko, ne? Atliek vien žēlīgi nopūsties un mierināt sevi ar domu, ka pēdējo 1000 gadu laikā tas cipars nav baigi daudz staigājis šurp turp. Ja papēta dabiskā pieauguma tendenci, bērnu skaitu sievietēm reproduktīvā vecumā, paredzamo sagaidāmo dzīves ilgumu, atliks nopūsties vēlvienreizīt. Es jau nu nerunāšu par to visu pārējo salikumu. Es domāju, ka pavisam racionāli būtu sākt mācīties vienu no ķīniešu valodām un vienu no arābu arī. Diemžēl, tam es pati esmu par slinku. Tas arī viss, ko gribēju teikt.
Boženka dusmīga, ka vecāki izvēlas krievu valodu, jo noderēs, kad jāmeklē darbs? Neredzu neko nesaprātīgu šai apgalvojumā. Es akurāt domāju, ka pusaudzis, kas meklē vasaras darbiņu par saldējuma pārdevēju uz Jomas ielas, visticamāk, ka to darbu dabūs, ja pratīs latviešu, krievu un angļu, nekā tikai latviešu/angļu vai latviešu/krievu. Es gan pati neesmu saldējuma pārdevēja, taču patreizējo darbu akurāt dabūju tamdēļ, ka to krievu valodu protu. Pēdējās 3 darbavietas visas bija priecīgas par to, sevišķi stroikā noderēja. Nu tagad vispār būtu kā bez rokām.
Nemaz nerunājot par to, ka krievu valodas zināšanas diezgan labi palīdz saprasties ar visiem citiem slāviem arīdzan.
Boženkas uztraukuma kontekstā mani daudz vairāk, piemēram, kaitina outdoori no sērijas "Vid na žiteļstvo v jEeS". Reāli besī!
Par angļu valodas prašanu es pat īsti diskutēt negribu. Tur nav par ko runāt, biedri! Skaidrs celms, ka tā nu tā kā būtu vajadzīga.
Tiesa, neslikti, ja daudz maz padodas arī dzimtās valodas stilistika un varbūt pat gramatika. Sevišķi, ja bērniņš gribētu būt kāds žurnalists vai mēeediju darbonīts. Citādi trīsas skrien tais reizēs, kad pārraižu titros parādās "Anastazialogs". Nesen Dienas interneta vietnē lasāmais virsraksts "Britei konstatē nezināmu slimību" vispār norāva jumtu! Ar to saprotot Lielbritānijas iedzīvotāju, ja kādam (man bija) jāaizdomājas par to.
Reizēm par skādi vispār arī nenāk prasmes lietot galvu tam paredzētajiem mērķiem (un nevis lai viņā ēstu), jo mani arīdzan aizkustina izteikumi a la "Kolumbijā atklāts jauns ezers, tā platums ir 36 tūkstoši kilometru".
Draudziņi, mūsu republikā atlikuši 2.2 miljoni iedzīvotāju, no tiem par tādiem kā latvietīšiem varētu uzskatīt apmēram pusīti, ko, ne? Atliek vien žēlīgi nopūsties un mierināt sevi ar domu, ka pēdējo 1000 gadu laikā tas cipars nav baigi daudz staigājis šurp turp. Ja papēta dabiskā pieauguma tendenci, bērnu skaitu sievietēm reproduktīvā vecumā, paredzamo sagaidāmo dzīves ilgumu, atliks nopūsties vēlvienreizīt. Es jau nu nerunāšu par to visu pārējo salikumu. Es domāju, ka pavisam racionāli būtu sākt mācīties vienu no ķīniešu valodām un vienu no arābu arī. Diemžēl, tam es pati esmu par slinku. Tas arī viss, ko gribēju teikt.
Tas, ko saku es, ka lielais vairums kviešu audzētāju, visticamāk, zin, lai neteiktu, ka pārvalda vēl 1 svešvalodu un jācer, ka ļauj saviem bērniem mācīties arī citas, nebaidoties, ka citādi "visi būs prom un kas ta kūti mēzīs."