Reizēm man liekas, ka 20gadnieku vidū es varētu būt vienīgā heterosexuālā persona.
Reāli viņi ar to savu kvīrismu amputē sev daļu smadzeņu, jo vaibo uz dzimumu stereotipiem, bet cilvēki, kuriem tie ir absolūti vienaldzīgi, velk jebko, ko vien vēlas, nēsā frizūru, kā vien vēlas, dara, ko vien vēlas, un tas viņos neizraisa nekādas papildu emocijas vai fetišismu.
Piemēram, es līdz 16 gadiem nēsāju unisex drēbes, jo negribēju būt sexualizēta. Es negribēju būt ne vīrietis, ne sieviete, es gribēju būt bērns.
Tagad es ģērbjos pēc noskaņojuma. Varu vilkt vīriešu, sieviešu, suņu, kaķu, astoņkāju drēbes, tas manī neizraisa itin nekādas emocijas vispār.
Tikmēr kvīram stāv no kleitas vilkšanas, pašol ti nahui. Man no bikšu nēsāšanas ir silti nevis sexuāli.
Varu salabot tabureti, kamēr boifrends man cep torti, arī tas man ir absolūti vienalga.
Man ir 37 gadi.