Slimais iedzer odieri,
Skatās monitorā - princese!
Ies glābt no pūķa,
Kas caur ēnām jau būcenī tapetes dedzina.

Uzvelk labāko žaketi,
Uzasina lietussarga galu,
Dzied dziesmiņu par lodžijas malu,
Kur Pļavnieku princese karina kājas
Un vakaros svilpo.

Sasniedzis ielu bez nosaukuma,
Varonis satiek nevis pūķi,
Bet pūķeni,
Kura nebija domājusi ar dzērāju mest,
Viņa atvēzējas
Un aizšauj ar asti dzērāju kļavā,
Tas karājas nožēlojams
Un salijis.

Slimais nebija iedomājies,
Ka princese un pūķene ir tā pati dāma,
Viņa rokas vārgi tirinās vakara Saules staros.
Pūķene ieskrienas un laižas no deviņstāvenes jumta,
Ko viņai še vairs,
Ja odierīša strēbēji jau kokos sakarināti.
Dienas darbi ir galā,
Labāk padusēt ezera vai jūras malā
Pie mākoņu pūķiem un ūdeņu aitām.
Aidā!